Lielpilsēta. Gaismiņa.

Pagāja apmēram pieci mēneši, kad manas emocijas par Ņujorku nedaudz sirsniņā nomierinājās un atstāja tikai spilgtākās un paliekošās atmiņas, smaržas un emocijas.

Visspilgtākais, ko es sev nesu līdzi katru dienu, tā sajūta, cik ātri es iepazinu šo lielpilsētu. Pēc pirmās dienas es jau zināju, kurš ir labāks un lētāks pārtikas veikals, kur atrodas visi H&M veikali visā Manhetenā, zināju, ka Time Squer atrodas trīs minūšu attālumā no viesnīcas. Interesanti ir tas, ka nevienu citu pilsētu tik ātri neiepazīstu. Pat ar Rīgas iepazīšanu negāja tik ātri [lai gan esmu apķērīga un atceros un iegaumēju ceļus].  Jā, iespējams, ka šī Lielpilsēta glabā daudz dārgumus, kurus ir tikai jāmeklē, bet tie paliks nākamajai reizei. Pēdējās dienās, kad biju tur, es pa ielu gāju un jutos kā savā pilsētā. Es jau zināju, ka 8.avēnijā, starp 47.un 48.ielu, Starbuck coffe vakarā vēl varēja nopirkt svaigus šokolādes kēksiņus.

05.08.2011.

Visi muzeji jau apskatīti, veikali apmeklēti un nauda iztērēta. Ārā spīd saule, likās spilgtāka nekā Latvijā jel kad ir bijusi. Ar mammu dodamies uz Central park. Viņa atradusi savu “spotu”, kur sauļoties. Nē, ja man piemaksātu, es tur nepaliktu! Pārāk karsts. Atstāju mammu vienu, ieslēdzu ipodā mūziku, ko biju izdabūjusi ārā no citiem maniem iepriekšējiem atskaņotājiem, un devos meklēt ēnainu vietu. [Ehh, kāpēc Latvijā nav viena milzīga parka, kur varētu visi doties un atpūsties?! Bet labi, tas lai paliek Ņujorkai.] Beidzot atradu “savu” koku. Milzīga, zaļa pļava [apmēram kādas desmit manas piemājas pļaviņas], kurai gar malām vijas žogs un pie tā slejas milzīgi daudz koku. un, aizejot līdz otram galam, pacel galvu un redzi visas augstceltnes, kas slejas virs milzīgās, zaļās platības. Pāri visam Centrālparkam, tās ir kā Polārzvaigznes gaišā dienas laikā, kas rāda ceļu tiem, kas pazaudējuši pareizo taciņu. Novilku savu rūtaino kreklu [pat zem kokiem bija karsts], uzklāju to uz zālītes, apgūlos tam virsū, somu paliku zem vēdera, paņēmu “Zirgu Vārdotāju” un sāku lasīt [interesanti ir tas, ka tā grāmata ir angļu valodā]. Izlasīju dažas lapas puses un aizmigu. Piecēlos no mazu bērnu smiešanās. Es jutos labi. Es jutos kā mājās. Devos atpakaļ pie mammas. Es zināju jau gandrīz visas taciņas Centrālparkā, kā varēja aiziet pie mammas. Es jutos it kā tā, ka visu savu dzīvi būtu gājusi piektdienās uz Parku lasīt grāmatu. 

Tā ir tikai maza, maza daļiņa no tā, kā es jutos šajā skudru pūznī.

 

Pārējās daļiņas citā vakarā, kad man atkal nebūs kāds obligātās literatūras ķieģelis jālasa.

MEOW.

 

Advertisements

~ by maira. on 21/12/2011.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: