Love is like a bomb

Kārtējais nesakarīgais domu grauds šovakar spiež man spilvenu.

Ir piektdienas [nu jau sestdiena] nakts, bet es pavadu to skatoties kaut kādu tīņu filmu, kuri mācās bučoties un četrpadsmit gados pārdzīvo, ka viņiem nav otras pusītes. [Filmu bija tikai tāpēc vērts noskatīties, ka tajā galvenais varonis bija smuks, mīlīgs čalīts, kurš spēlē basģitāru]

 

Manuprāt, līdz kādiem sešpadsmit gadiem vajadzētu aizliegt attiecības. Vismaz tā, lai maziņās nejūk prātā un nedara stulbības. Tagad paskatoties uz četrpadsmit gadīgu skuķi, kurai nevar pateikt ādas krāsu, gribas paņemt krēslu un to izšķaidīt pret viņas galvu. Varbūt gudrāka paliks.

Vēl es domāju par to, kāpēc filmās tik ļoti idealizē mīlestību, draudzību un visu citu?! Es neticu īstai mīlestībai līdz galam.  Kāpēc tas tik ļoti jāpārspīlē?!

Šovakar no manis nestaro pozitīvisms. Arī negatīvisms nē. Vairāk vientulība.

MEOW

Advertisements

~ by maira. on 04/02/2012.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: